Šis rīts atnesa man pārāk smagus un grūti aizmirstamus murgus jau agri, 6 am, līdz ar to aizmigt neizdevās nekā. Kas cits šajā situācijā atliek? Celties, mosties un velties, pateikties par to, ka esmu pamodusies un gatava darbam, būs garāka diena – vairāk iespējams paspēt. 

Jau pusdienas laikā liekas, ka ir jāgatavojas darba un dienas beigām, kamēr āra labumus neesmu paspējusi baudīt – bezvēju un pavasarīgu laiku. Ne tik pavasarīgu, kā dažš uz ielas jau pāragri valkā džinsa jaciņas utt.

Kamēr izstaigājos, drēgnais vējelis izbojāja visu manu produktīvo noskaņojumu, uzdzina mirkļa vājumu un gribējās tikai to vien, kā iegāzties gultā un paslēpties no visiem, nevis pavadīt svvarīgu sapulci ar kolēģiem par tālākajiem nākotnes plāniem, kurā ir jāņem aktīva dalība. Tad nu saņēmu sevi rokās. 😀 ( garīgi) 

Birojā iepriecināja ar patīkamu Caffe Latte, kā arī priekšniece bija smaidīga un apmierināta. Tas viss tikai 3 minūtēs pārmainīja stāvokli un situāciju. Es atkal biju ieinteresētā un priecīgā. Un ne samāksloti – uzradās enerģija no tik mazām un “it kā” nesvarīgām lietām. 

Un ikdienas mājupbrauciens bija savādāks – migla ietinusi savos apkampienus gan dzelzceļa tiltu, gan saules akmeni. Braucot pāri Akmens tiltam, nevarēju saskatīt nevienu no tiem. Tas bija savādi un nepieredzēti. 

Prieks un iedvesma, bēdas un garigais kritums rodas mazās lietās. Ieprieciniet sevi ar sīkumiem – tas dod tik daudz! Kā arī neaizmirstat par apkārtējo iepriecināšanu. Dalīsimies priekā!Image

Advertisements